ELĪNA PANKOVSKA, SPECIĀLI DIENAS BIZNESAM
Lai gan apsardzes nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi vairākas ievērojamas pārmaiņas, kas ietver arī Apsardzes reģistra izveidošanu un iedzīvināšanu, kopumā nozari joprojām vajā tās pašas vecās likstas. Apsardzes nozare nav izņēmums, un 2023. gadā lielākie izaicinājumi bija saistīti ar augošajām izmaksām un darbaspēka trūkumu. Šī problemātika saasinās. Par darbiniekiem konkurē ne vien apsardzes nozares uzņēmumi, bet visas nozares, uzsver Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka nozare, kurā ietilpst apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana, nodokļos ir samaksājusi vairāk nekā 82 miljonus eiro, uzrādot 9 miljonu eiro pieaugumu, salīdzinot ar 2022. gadu. Vienlaikus kopējais nodokļu parāds pieaudzis par 2,1 miljonu eiro, sasniedzot 11,2 miljonus eiro. Nozarē kopumā ir nodarbināti aptuveni desmit tūkstoši nodarbināto, kuru vidējie bruto ieņēmumi 2023. gadā bija 836 eiro mēnesī – attiecīgi par 98 eiro vairāk nekā 2022. gadā. Līdz ar to pieaug vidējais atalgojums, kas, iespējams, varētu samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē, kas joprojām ir viena no problēmām. Šobrīd nav konkrētu aplēšu, cik liels ir ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes jomā, bet nozares pārstāvji lēš, ka tie joprojām varētu būt 40%.
Arī A. Vērzemnieks skaidro: “Ēnu ekonomikas mazināšanās nav jūtama. Pētījumu tieši par apsardzes nozari nav, taču gan ēnu ekonomikas īpatsvars valstī kopumā, gan minimālo algu un pat vēl mazāka atalgojuma saņēmēju skaits liecina, ka uzlabojumu nav. Minimālo algu vai mazāk 2023. gadā saņēma 29,9% apsardzes nozarē nodarbināto, kas ir par 3,4% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents apsardzes nozarē ir tā saucamās aplokšņu algas.” Praktisku pienesumu cīņā ar ēnu ekonomiku DNKA ieskatā var dot nodokļu maksātāju reitingu sistēmas datu izmantošana, mērķētāka informācijas apmaiņa starp VID un Valsts policiju (VP), izvairīšanās no virsstundu darba uzskaites un apmaksas novēršana, grozījumi publisko iepirkumu regulējumā, lai apgrūtinātu negodprātīgu uzņēmumu iespējas sniegt pakalpojumus publiskajam sektoram.
Jau aptuveni gadu darbojas Apsardzes darbības reģistrs. Jāmin, ka kopš idejas par Apsardzes reģistru ir pagājuši faktiski jau desmit gadi. Tā mērķis ir palielināt VP un citu apsardzes darbību kontrolējošo institūciju iespējas veikt kontroles pasākumus, savlaicīgi identificēt un atklāt likumpārkāpumus, kā arī mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru apsardzes nozarē. Šobrīd joprojām turpinās reģistra pilnveide, un pirmie secinājumi par reģistra darbības efektivitāti varētu būt pieejami tuvāko mēnešu laikā. A. Vērzemnieks uzsver, ka DNKA primāri sagaida pilnvērtīgu VID datu integrāciju, pieejamību, lai apsardzes pakalpojumu tirgu kontrolējošo institūciju rīcībā būtu visi nepieciešamie instrumenti. Starpinstitūciju sadarbībai un datiem, to kvalitatīvai, cik iespējams, automatizētai analīzei ir izšķiroša nozīme.
Tikai tie uzņēmumi, kas ir reģistrēti šajā reģistrā, drīkst sniegt apsardzes pakalpojumus. Publiski pieejamajā reģistra daļā parādās arī informācija, cik līgumu katrs uzņēmums ir noslēdzis par pakalpojumu sniegšanu, kā arī – vai un cik slēgti līgumi ar apakšuzņēmumiem. Tas palīdz pakalpojumu saņēmējiem orientēties tajā, kas notiek nozarē un kādi uzņēmumi tur darbojas. Apsardzes darbības reģistrā šobrīd ierakstīti 344 apsardzes komersanti. Kopš 2020. gada to skaits sarucis par 65. Savukārt kopš pārreģistrācijas jaunajā reģistrā 2022. gada nogalē darbību apsardzes nozarē izbeiguši 40 komersanti. Salīdzinājumam Lietuvā 2023. gadā tās bija 186 kompānijas, bet Igaunijā – 46 kompānijas. Saskaņā ar VP šī gada aprīlī sniegto informāciju 36 komersanti ir norādījuši, ka tiem nav līgumu ar klientiem par apsardzes pakalpojumu sniegšanu. Kā skaidro VP, pēc reģistrācijas apsardzes komersants apsardzes darbību var uzsākt, bet tas nav viņa pienākums. Reģistrs ļauj saprast komersantu, kas deklarējuši savu darbību apsardzes nozarē, faktisko aktivitāti un arī mudina uzdot jautājumus tālākai analīzei.
SIA Fonts Grupa vadītājs Jānis Ābele uzskata, ka Apsardzes darbības reģistram ir ievērojama loma nozares pārskatīšanā, jo tas sniedza detalizētāku priekšstatu par tirgus dalībniekiem un to pakalpojumiem. “Reģistra dati atklāja, ka tradicionālais tirgus līderis AS G4S Latvia ir zaudējis daļu no savām pozīcijām, īpaši tehniskās apsardzes segmentā, kur līderpozīcijas ieņēma SIA Mega Sargs un SIA Koblenz drošība. Kopumā 2023. gadu Latvijas apsardzes nozarē es raksturotu kā relatīvi stabilu. Lai gan dati par 2023. gadu vēl nav pilnībā apkopoti un publicēti, jo trūkst SIA Mega Sargs un SIA Koblenz drošība gada pārskatu, pieejamā informācija ļauj izdarīt secinājumus. Piemēram, turpinājās konsolidācijas procesi, īpaši Daugavpilī, kur apvienojās vairāki vietējie uzņēmumi. Šīs tendences liecina par nozares briedumu un meklējumiem pēc sinerģijas efektiem,” ieskicē J. Ābele. Viņš gan arī piebilst, ka nozarē pastāv problēmas ar finanšu datu pieejamību un to reprezentativitāti. Lai gan gada pārskati ir oficiāls informācijas avots, bieži vien tie tiek publicēti ar ievērojamu kavēšanos, un dati par 2023. gadu ne tuvu neraksturo šī brīža situāciju.
Jāmin ari, ka DNKA un VID ir vienojušies par apsardzes komersantu kontroles pasākumu pilnveidošanu. Jau pieminētais reģistrs ļauj gan VID, gan citām kontrolējošām institūcijām (VP un Valsts darba inspekcijai) izmantot automatizētus datus savu kontroles pasākumu pilnveidei. A. Vērzemnieks uzsver: “DNKA cer, ka pieejamo datu analīze ļaus izstrādāt plānu, kā mazināt šīs jomas pievilcību uzņēmējiem, kas nav gatavi respektēt spēles noteikumus – maksāt nodokļus pilnā apmērā un ievērot pārējās normatīvo aktu prasības.”
Apskatot apsardzes un drošības nozares topu, redzams, ka līderu pozīcijas ir bez pārsteigumiem. To ir saglabājusi kompānija AS G4S Latvia, kas nozarē darbojas jau 32 gadus. 2023. gadā uzņēmums darbojās ar 17,15 miljonu eiro apgrozījumu, kas tomēr ir par 4,3% mazāk nekā
2022. gadā. Arī peļņa līdz ar to ir samazinājusies vairāk nekā piecas reizes un bija 128,83 tūkst. eiro. Vadība norāda, ka pagājušajā gadā spēja noturēt apgrozījumu visās biznesa sadaļās. Vienlaikus akcents likts uz darbaspēka resursu optimizāciju, efektīvu plānošanu, kā arī darba samaksas celšanu. Tāpat uzņēmums koncentrējās uz inovatīvu tehnoloģiju apgūšanu, lai varētu piesaistīt vairāk klientu un palielināt efektivitāti resursu pārvaldīšanā, kas attiecīgi arī ļautu palielināt apgrozījumu.
Pagājušajā gadā ir labāk veicies otrajā vietā esošajai SIA LDZ apsardze, kas spējusi kāpināt apgrozījumu, salīdzinot ar 2022. gadu, par vairāk nekā 22%, un tas bija 9,3 milj. eiro. Savukārt peļņa pieauga par 25,4%. Samazinoties dzelzceļa kravu apmēriem, 2023. gadā LDz koncerns veica izmaksu optimizāciju, tādējādi apsardzes pakalpojumu apmērs samazinājās, tomēr, ņemot vērā darbaspēka izmaksu straujo pieaugumu un tā ietekmi uz sniegto pakalpojumu pašizmaksu, ieņēmumi no koncerna un meitassabiedribām pieauga par 16%, teikts vadības ziņojumā. Uzņēmuma galvenie klienti 2023. gadā bija LDz koncerna grupas uzņēmumi, kas veidoja 65,3% no LDz apsardze apgrozījuma.
Savukārt apsardzes kompānija SIA Grifs AG ierindojas topa trešajā vietā, kas ir par vienu vietu zemāk nekā 2022. gadā. Uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par vienu procentu un 2023. gadā bija 9,26 milj. eiro. Tomēr, neskatoties uz to, uzņēmuma zaudējumi pieauga divas reizes, salīdzinot ar 2022. gadu, un bija 112,71 tūkst. eiro.
Topa augšgalā ir arī viens jaunpienācējs – uzņēmums Fima Group PS, kas nodarbojas ar tehniskās apsardzes risinājumiem, piemēram, videonovērošanas sistēmām un perimetra apsardzes risinājumiem ražošanas uzņēmumiem, enerģētikas objektiem, valsts robežām un citiem objektiem. Uzņēmums 2023. gadā apgrozījis nedaudz vairāk kā deviņus miljonus eiro, bet strādājis ar zaudējumiem.
Runājot par nozares attīstību, J. Ābele norāda, ka tā aizvien ir ļoti sadrumstalota, konsolidācija ir lēna, bet neizbēgama, jo tiešās izmaksas pieaug katru gadu un efektivizācija ir vienīgais veids, kā uzņēmumiem izdzīvot ilgtermiņā. Salīdzinoši Igaunijas tirgū šobrīd 90% tirgus nodrošina trīs uzņēmumi, un konkurence ir sīva, bet šie uzņēmumi spēj attīstīties un augt. Attiecībā uz klientiem viņi meklēs arvien personalizētākus un efektīvākus drošības risinājumus. Tāpēc lielāka nozīme būs tehnoloģijām, piemēram, videonovērošanai, piekļuves kontrolei un mākslīgajam intelektam.
Savukārt, runājot par nākotni, A. Vērzemnieks norāda, ka šobrīd tiek pārskatītas Ministru kabineta noteikumos paredzētās prasības apsardzes vadības centriem, salāgojot tās ar aktuālajiem būvniecības un ugunsdrošības normatīvajiem aktiem, pieejamajām tehnoloģijām, kā arī mazinot interpretācijas iespējas. Tāpat jauns izaicinājums ir šogad pieņemtā Nacionālā kiberdrošības likuma, kas ievieš ES regulējumu šajā jomā, prasības. “Vienlaikus tieši valsts un pašvaldību pusē joprojām var novērot paviršu attieksmi, iepērkot apsardzes pakalpojumus, sākot ar iepirkuma sagatavošanu, nepienācīgi izvērtējot optimālo nepieciešamo pakalpojumu, zemākās cenas kā vienīgā vai dominējošā piedāvājumu vērtēšanas kritērija izvirzīšanu un beidzot ar vāju līgumu izpildes kontroli, kas ļauj eksistēt ēnu ekonomikas darboņiem,” piebilst asociācijas vadītājs.
